Paldies Latiņam
by Aarzem Nieki
Ir pienācis brīdis, lai atvadītos
no drauga, kas bija ar mums.
Ja dažreiz viņš arī man nebija blakus,
tas bija liels zaudējums.
Jau lidostā pirmais, kas sagaida mani,
ir autobuss sabiedriskais.
Par piecdesmit santīmiem mājās es tikšu-
tas taču galvenais.
Konduktors saka: „Man žēl,
bet par koferi piecdesmit vēl!"
Paldies Latinjam, Latinjam...
Viss sākās ar lasi, kas šodien man varbūt
Vēl kabatā mētājās,
Un stārķis, kas draugos ar sēni un skudru,
Par dzīvi šo bēdājās..
Pat skursteņu slauķim, tam nebija laika
Laimi no jumtiem man nest,
Un Pētera baznīcā tagad ir klusi,
Jo gaili laiks līdzi vest.
Vilciens jau debesīs brauc,
Vēl pēdējam iekāpt ir ļauts..
Paldies Latinjam, Latinjam...
Kas esi tu, svešais, no kurienes nāc,
Lūk tāds ir mans jautājums,
Vai būsi tu kārtīgs un uzticams draugs,
Un paliksi vienmēr ar mums?
Kāpēc tik grūti ko jaunu ir sākt,
Kad vecais vēl derīgs mums šķiet,
Kaut zinām, ka gailim un skursteņu slauķim
Tur augšā tik labi iet?
Nāc, milda, man drīz kabatā
Tur laša vairs nav tik un tā.
Paldies Latinjam, Latinjam...